Juris Frīdmanis
AS “Nordes būve” valdes loceklis
Būvniecība ir komplicēts process, kurā ir iesaistītas vairākas puses, bet galvenie būvniecības procesa dalībnieki ir pasūtītājs, projektētājs, būvnieks un būvuzraugs, kas pārstāv pasūtītāja intereses būvlaukumā.
Visbiežāk problēmas lielo publisko objektu būvniecībā sākas tieši aktīvās būvniecības fāzē. Sākot realizēt projektētāju izstrādāto ieceri, būvnieki atklāj projekta nepilnības vai jaunus apstākļus, kas nav ņemti vērā projektēšanas stadijā. Šādā situācijā pasūtītājam ir jāpieņem lēmumi, lai būvniecības process neapstātos – jāveic izmaiņas būvprojektā, kas var izraisīt gan ievērojamas finansiālas sekas, gan arī projekta realizācijas termiņa kavējumus. Pasūtītājam ne vienmēr ir nepieciešamā komptence, lai saprastu, kāda būtu atbilstoša rīcība. Mēs nevaram prasīt, lai, piemēram, slimnīcas, policijas vai sociālās iestādes vadība un tās speciālisti, kas ir augstas raudzes profesionāļi savā jomā, vienlaicīgi arī labi orientētos būvniecības procesa niansēs. Šādos gadījumos efektīvākais risinājums, kā “tikt uz priekšu” būtu “projektē un būvē” pieeja, kuras rezultātā katrs nodarbojas ar lietām, kuras prot vislabāk.
“Projektē un būvē” pieeja nozīmē to, ka, lai realizētu būvniecības projektu, tiek iepirkta nevis atsevišķi projektēšana un atsevišķi būvniecība, bet gan tiek meklēts piegādātājs, kurš spēj nodrošināt abas šīs kompetences. Tātad piegādātājs gan izstrādā būvprojektu, gan to realizē un pilnībā atbild par gala rezultātu. Šī pieeja ievērojami samazina laiku no ieceres līdz realizācijai, jo divu iepirkumu vietā ir tikai viens, kā arī saknē tiek atrisinātas iespējamās nesaskaņas starp projektētāju un būvnieku, jo jau projektēšanas stadijā projektētāju komanda strādā ciešā sazobē ar būvnieku, kopīgi meklējot labākos risinājumus gan no funkcionālitātes, materiālu un tehnoloģiju, gan no izmaksu skatu punkta. “Projektē un būvē” pieeja izslēdz iespēju būvniekam vērsties pie pasūtītāja ar pārmetumiem par projekta nepilnībām vai autoruzraudzības kavējumiem, jo piegādātājs ir pats atbildīgs par šiem aspektiem. Pasūtītāja loma projektā ir saprotamu pasūtītāja prasību un darba uzdevuma definēšana piegādātājam, kā arī kompetenta būvuzrauga izvēle, kas ikdienā skaņotu operatīva rakstura būvniecības jautājumus un kontrolētu būvniecības procesa kvalitāti.
“Projektē un būvē” pieeja paver iespējas arī optimālākiem risinājumiem un inovācijām, kā rezultātā pasūtītājs var iegūt lētāku un, vienlaicīgi, arī kvalitatīvāku gala produktu. “Projektē un būvē” parasti ir fiksētas cenas līgumi ar noteiktu realizācijas gala termiņu, tajos ir vienkāršaka būvprojekta izmaiņu vadība, kur pusēm pieņemami risinājumi tiek rasti un apstiprināti autoruzraudzības kārtībā. Šī pieeja nav panaceja visur un vienmēr, tomēr lielo publisko būvdarbu pasūtīju gadījumā tā noteikti palielina izredzes projektu paveikt kvalitatīvi un termiņā.
Ar “projektē un būvē” palīdzību Latvijā jau ir veiksmīgi realizēti vairāki lieli būvniecības projekti, lielākais no tiem ir Ķekavas apvedcelš. Apvedceļa gadījumā šī pieeja ir vēl paplašināta, jo būvi piegādātājs ne tikai projektēja un būvēja, bet arī uzturēs to 20 gadus pēc izbūves. Šajā gadījumā projektēšanas un būvniecības kvalitāte tiek nodrošināta maksimāli augstā līmenī, jo piegādātājs ir ieinteresēts, lai 20 gadu garumā ceļš kalpotu nevainojami un neprasītu papildu ieguldījumus.
“Projektē un būvē” arvien vairāk tiek pielietota dažādu infrastruktūras objektu būvniecībā, bez jau pieminētā Ķekavas apvedceļa, to pielietos gan Austumu robežas žoga izbūvē, gan arī elektrificēto dzelzceļa līniju modernizācijā. “Projektē un būvē” modelis, visticamāk, tiks piemērots arī Bauskas apvedceļa projektā, kurš tāpat kā Ķekavas apvedceļš ir plānots kā publiskā un privātā partnerība. Šo pašu pieeju nepieciešams izmantot arī apjomīgos, valstij nozīmīgajos publisko ēku būvniecības projektos – slimnīcu, kultūras un sociālo iestāžu un citos. Tas palīdzēs līdzvaroti sadalīt riskus starp pasūtītāju un piegādātāju, un rezultātā iegūt kvaliatatīvas būves, iekļaujoties gan termiņos, gan budžetā.